EcoGal ^©    Bioloģiski aktīva piedeva kultūraugiem

Uz mūsdienu nanotehnoloģiju metodiku un kriogēnas apstrādes pamata no klasiskiem kūtsmēsliem ir radīts unikāls organiskais mēslojums. Tā vispasaules jaunumu apliecina patenta pionieru pieteikums (prototipa neesamība) P-10-24 no 01.03.2010 g.

Govju mēslu reputācija kā organiskā mēslojuma ir pārbaudīta gadsimtiem, un tas pat netiek apspriests! Bet mūsu gadsimtā, kad sasniegt "ekoloģisko tīrību”  netiecas tikai sliņķis, kūtsmēsli iegūst īpašu aktualitāti! Kūtsmēsli vēsturiski ierakstīti dabas "uztures ķēdē”, Indijas Vēdas tos ceļ vai debesīs, bet mūslaiku pētījumi rāda to absolūtu sabalansētību augiem pēc ķīmisko elementu sastāva.

Svaigo kūtsmēslu sastāvs (uz salmu pakaišu pamata), %:

Kūtsmēsli satur visus augu uzturam vitāli svarīgus elementus, to skaitā – mikroelementus, jo kūtsmēsli paši par sevi veidojas no augu atliekām, kas, savukārt, visus šos elementus satur – tādā vai citā kvantumā. Uz šā pamata kūtsmēslus uzskata par pilnu mēslojumu.

Kūtsmēsliem arī ir nozīme, barojot augus ar ogļskābo gāzi. Kūtsmēslu sadalīšanās procesā izdalās ievērojams ogļskābās gāzes daudzums; gāze daļēji iesūcas augu sakņu sistēmas zonā, bet galvenokārt tā bagātina gaisa slāni, kas pieguļ augsnei.

Kūtsmēsli, ko izmanto kā augsnes mēslojumu, kalpo kā organisko vielu avots; to sistemātiska  lietošana paaugstina humusa saturu augsnē, uzlabo tās fizikālķīmiskās  īpašības: buferitāti, absorbēšanas tilpumu.

Kūtsmēsli ir pastāvīgais mikroorganismu avots. Mikroorganismi mineralizē organiskas vielas un palielina slāpekļa kustīgo formu saturu. Pēc mikrobiologu pētījumiem (Fjodorovs M.V.), 1 grams trūdēto kūtsmēslu satur 90 mlrd mikrobu.

Mikroorganismi, kas atrodas kūtsmēslos, aktivizē mikrobioloģiskus procesus citos organiskos mēslojumos gadījumā, ja tos sajauc ar kūtsmēsliem.

Daudzi veikti eksperimenti liecina, ka kūtsmēsli iedarbojas uz augsni nevis vienu gadu, bet secīgi dažus gadus. Ja augsekas periodā zeme, kas atstāta papuvē, ir mēslota ar kūtsmēsliem, tad visam kultūrām,  kas vēlāk tiks iesētas, raža būs paaugstināta 5 – 8 gadu laikā, līdz rotācijas perioda beigām. Tiek uzskatīts, ka pirmā kultūra, kas tiks iesēta pēc zemes mēslošanas, dod 50% ražas summāra pieauguma, otrā kultūra – 20 – 30%. Ja augsnes ir vieglas,  kūtsmēslu iedarbe pirmos gados ir spēcīgāka, bet tā ātrāk izdzist.  

Ja uz 1 hektāru augsnes, kas atrodas ārpus melnzemes zonas, pielikt klāt no 20 līdz 30 tonnām kūtsmēslu, ziemāju raža pieaug par 7 līdz 10 centneriem, bet kartupeļu raža – par 50 līdz 80 centneriem.

Viss ir lieliski! Bet …kūtsmēslu pielietošana praksē ir saistīta ar dažiem nepatīkamiem momentiem. Smaka, netīrumi… un cik tas ir neestētiski!

Pirmo reizi mums izdevās atrisināt lielāko daļu no šīm problēmām. Un galvenais – mums pat izdevās paaugstināt parasto kūtsmēslu bioloģisko aktivitāti! 

Kā galvenais tehnoloģiskais paņēmiens tika izmantota kriogēnas drupināšanas metode. Kūtsmēslu daļiņas tiek sadrupinātas līdz ļoti sīkiem izmēriem (nanodaļiņas) pie temperatūras, kas ir tuva šķidra slāpekļa viršanas temperatūrai (-195,8 ^oC)^. Kā rezultāts tika iegūts ļoti efektīvs organiskais mēslojums. Efektivitāte ir radusies  kā sekas no izejas mēslu daļiņu sasmalcināšanas līdz nanoizmēriem (10² – 10³ nm).

Speciālisti var novērtēt, cik daudz efektīvāk un ātrāk asimilējas kūtsmēsli, kas sastāv no sīkām daļiņām. Tas stimulē augu sakņu sistēmas attīstīšanos un augsnes mikroorganismu metabolismu – tie izdala vairāk ogļskābās gāzes, kura ir tik nepieciešama fotosintēzes veikšanai.

Bet tas vēl nav viss. Šajos "nanomēslos” proporcijā 1:5 ir pielikta klāt "nano olu čaumala”, kuras sastāvā ietilpst: kalcija karbonāti – 92 – 95%, magnija karbonāti – 1 – 3%, fosfāti – 1 – 2%, organiskās vielas – 3 – 4%.

Šādā veidā iegūtais  tāda sastāva dispersijas pulveris ir bioloģiski aktīva piedeva augiem EcoGal^{©   -}  pirmā no veselas sērijas. Un vispār ^- pasaules tirgos tāda produkta vēl nav, un pirmoreiz tas ir radies Latvijā!

Lietošanas veids ir  tik pat vienkāršs, kā parastajiem kūtsmēsliem.

1.Izmaisīt siltajā ūdenī – 1 grams uz 1 litru ūdens (minimālā doza); pārrēķinot uz parastiem kūtsmēsliem – 10 grami uz 1 litru ūdens.

2. Laistīt augus vienu reizi pēc 3 – 4 dienām.